Čellīno ceļo
Pirmizrāde 2022. gada 18. septembrī, Vidzemes koncertzālē CĒSIS, Raunas ielā 12, Cēsīs, festivāla Čello Cēsis ietvaros.
Dzīvespriecīga sajūtu izrāde bez teksta.
Ilgums 45 min.
Auditorijas vecums: 5+
Čelliste atskaņo pazīstamus Baha skaņdarbus, ik pa laikam apstājoties, lai ieklausītos un paskatītos apkārt. Pēkšņi telpā parādās vēl divas būtnes – Krāsiņa un Deja. Kad mūzika skan, Krāsiņa un Deja kustas; kad mūzika apstājas, apstājas arī tās. Tā ir spēle, ko katrs no mums ir spēlējis bērnībā. Izrāde turpinās, mainot noteikumus. Uz skatuves Krāsiņa un Deja kopā ar Čellino spēlē spēles, kuru noteikumiem skatītāji var viegli sekot.
Ikdienā mums katrai vietai ir savi noteikumi, gluži kā izrādē. Reizēm jūtamies kā uz kraujas malas, ar aizsietām acīm. Tev ir jāpieņem jaunie spēles noteikumi, kas ir svarīgi dzīvei un mēs atkal nonākam citā spēlē. Tas ir ceļojums no vienām sajūtām un emocijām uz citām, sastopoties ar dāsnumu, greizsirdību, līdzjūtību un draudzību.
Piedalās:
Guna Šnē – Čellīno,
Karīna Karahona – Krāsiņa,
Aija Putniņa – Deja.
Horeogrāfe: Ilze Bloka,
Režisors un idejas autors: Varis Klausītājs
foto: Anete Rudmieze
Jaunais. Čaks. Klausītājs.
Pirmizrāde 2021. gada 29. jūlijā pulksten 19.00, Spīķeru kvartālā, Maskavas iela 8k-1, Rīga.
Piedalās:
Varis Klausītājs – Aleksandra Čaka dzejas lasījumi,
Reinis Jaunais – mūzikas improvizācija,
Lote Vilma Vītiņa – vizuālās mākslas improvizācija,
Rīga, Spīķeru kvartāls – urbānie pilsētas fona trokšņi.
Pasākumu rīko Spīķeri – radošais kvartāls un Zimējumu teātris
Zīmējumutēka
Zīmējumutēka nr.:1 – Mērnieku laiki,
izrāde – improvizācija.
Pirmizrāde 2019.gada 1.decembrī plkst. 15.00 kinogalerijā “K-suns”,
valoda – latviski,
ilgst – 1h
Izrādē:
improvizēs Varis Klausītājs,
zīmēs Krista Miltiņa un
ar balsi apskaņos Dārta Liepiņa.
Šī ir pirmā izrāde, kura ar zīmējumu improvizāciju, balstoties kādā literārā darbā, sāks veidot zīmējumutēku – zīmējumu krātuvi.
Jauns Zīmējumu teātra formāts “Zīmējumtēka”. Zīmējums top pa visu kino ekrānu caur kino projektoru.
Pirmās izrādes pamatā izvēlēts brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki”, ar tā personāžiem. Izrādē-improvizācijā ir iespēja piedzīvot un ieraudzīt romāna “Mērnieku laiki” interpretāciju un ar savu ieteikumu rast tam jaunas formas un apveidus.
Idejas autors: Varis Klausītājs
Tanabata, jeb teika par divām zvaigznēm
Pirmizrāde Festivālā Čello Cēsis 2019, 15 septembris,
ilgst 50 min. ,
bez teksta.
Auditorijas vecums: 6+
Izrādē piedalās:
Guna Šnē – čells,
Agnese Egliņa – klavieres,
Elīna Endzele – sitaminstrumenti,
Minako Suzuki – dejotāja.
Režisors: Varis Klausītājs,
Scenogrāfija: Hiroko Ošima
Festivālā allaž top jauna un īpaša programma mazajiem klausītājiem.
Šoreiz režisora Vara Klausītāja muzikālajā izrādē “Tanabata jeb teika par divām zvaigznēm” kā sapnis īstenībā, mūzikā, zīmējumos un dejā tika izstāstīta sena japāņu teika par debess karaļvalsts dzīvi, par princesi Orihimi, viņas līgavaini Hikoboši un valdnieku Tentei. Tūkstoš gadu senais stāsts par mīlestību un debesu spīdekļiem atklājās brīnumainā spēlē, kas pasaku tēlus uzbūra zīmējumos, ēnās, mūzikā un dejā.
Pirms pasākuma bērniem ir iespēja īstenot par godu izrādē izmantotajai teikai tapušo japāņu svētku TANABATA tradīcijas – izveidot novēlējumu, kas jāiekar bambusa kokā.
Informācija par izrādi:
Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Alise Žagare,
e-pasts: alise.zagare@cesukoncertzale.lv
tālr.: 29334417
Jatakas
Zīmējumu izrāde paredzēta sākumskolas vecuma bērniem.
Pirmizrāde 21. martā 2019 Ed.Smiļģa muzejā, Rīgā.
Izrāde latviski,
ilgst 50 min.
Lomās: Artūrs Putniņš, Ance Muižniece
Indiešu dejas: Larisa Podskočaja
Režisors: Varis klausītājs
Dramaturģe: Sandija Santa
Horeogrāfe: Agnese Bordjukova
Indiešu dejas: Larisa Podskočaja
Māksliniece: Lote Vilma Vītiņa
Tā būs latviska interpretācija par Indijas stāstiem, brīvos krāsu vilcienos, dejas virpulī un aizraujošos piedzīvojumos savijot vietējo un eksotisko.
Alise Zaķīte ir zinātkāra skolniece, kura kopā ar savu tēti Gundaru dodas uz zooloģisko dārzu, lai jautri pavadītu laiku un kopā nosvinētu Tēva dienu. Brauciens ar tramvaju izvēršas varenā piedzīvojumā. Pieturā ‘’Bērnu pasaule’’ sāk notikt brīnumu lietas, un piepeši tramvaja vide pārtop par sapņu pasauli, kurā var satikt senākos Bērnu pasaules iemītniekus – atbildīgo tramvaja kontrolieri Lauvu, steidzīgo ceļotāju Mango Rupuci un arī citus, ne mazāk interesantus dzīvniekus. Katra pietura ir kā notikums, kurā tiek piedzīvots kāds stāsts, kāda sena jataka, ko Alises tētis dzirdējis no gudrākajiem Indijas stāstniekiem.
Jatakas stāsti radušies ap 4. gs. un ir senākā budisma literatūra. Tie vēstī par Budas iepriekšējām dzīvēm gan cilvēku, gan dzīvnieku veidolā un palīdz rast atbildes uz lieliem un maziem bērnus interesējošiem jautājumiem. Kas notiek, ja lietus apēd sauli? Kāpēc pārsprāgst auto riepa? Kāpēc cilvēki zem cepures slēpj zaķausis? Jatakas rosina kā bērnus, tā viņu vecākus vienmēr būt vērīgiem, attapīgiem, aicina nepārstāt brīnīties par dzīves plūdumu un sastaptajiem cilvēkiem.
Pirmizrādi ‘’Jatakas’’ piedzīvos Pārdaugavā – pavisam netālu no vietas, kur atradās pirmais budistu templis Baltijā, turklāt atzīmējot Pasaules bērnu teātra dienu. Atved vecākus uz teātri un svinēsim to kopā!
Izrāde veidota ar VKKF mērķprogrammas ‘’’’Latvijas skolas somas’’ satura radīšana’’ atbalstu.
Trīs labas lietas
Izrādē zīmē ar krītiņiem uz tāfelēm.
Pirmizrāde 2018. gada 4. augustā festivālā Bauska TASTE.
Izrāde ir latviski, 3+
Ilgst nepilnu stundu.
Izrādē piedalās:
teicējs – improvizātors,
mūziķis,
zīmētāja.
Tā ir interaktīva izrāde. Tiek improvizēti stāsti, dziesmas un kustības.
Zīmējumu radīšanā izmanto skatītāju ieteikumus.
Tas, ka zīmēts tiek ar krītiņiem, ļauj zīmējumu atkārtot un mainīt, pēc skatītāju vēlmēm.
Izsatāstot un uzzīmējot latviešu tautas pasaku “Trīs labas lietas” par Laimes mātes doto iespēju un saimnieces neveiklību izmantot šo iepēju, tāfeles tiek pagriestas uz jaunu tīru “lapu”. Tagad skatītājiem ir iespēja izvēlēties pašus stāsta varoņus, kuri tiek ielikti pasakas varoņu vietās. Tas atkārtojas trīs reizes un tad tiek vienā pasakā salikti visi varoņi, kuri ir uzzīmēti uz tāfelēm izrādes laikā.
Izrādes beigās skatītājiem ir iespēja ar krītiņiem papildināt zīmējumus uz tāfelēm.
Līķu grāmatas stāstiņi. Skelets Nr. 438
RSU Anatomijas muzejs sadarbībā ar Zīmējumu teātri piedāvā izrādi “Līķu grāmatas stāstiņi. Skelets Nr. 438”.
Pirmizrāde 2018. gada 1. novembrī kinoteātī Kino Bize.
Izrāde ir latviski.
Izrādes ilgums: 70 min.
Auditorijas vecums: pieaugušie.
Izrādē piedalās:
mūziķis – Jēkabs Rēders (sitaminstrumenti),
aktieris -Varis Klausītājs.
1925. gada 4. decembra vakarā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā tika nogādāts 27 gadus vecs vīrietis, kurš pašnāvības nolūkos bija iešāvis sev galvā. Cietušais pie samaņas tā arī nenāca un pēc pāris stundām nomira. 9. decembrī mirušā ķermenis tika nogādāts Anatomikumā, un pie viņa vārda ievesto līķu grāmatā lasāma piezīme: “Nr. 438. Lūdza sastādīt skeletu.” Kopš tiem laikiem vīrieša skelets ar lodes caurumu deniņos atradies atsevišķā vitrīnā Anatomijas muzejā un ticis uzskatīts par pirmo brīvprātīgo ķermeņa novēlējumu šim muzejam.
Laika gaitā, zūdot vēsturiskajai informācijai, skelets apaudzis ar dažādām leģendām un dzīvojis no sava īpašnieka neatkarīgu dzīvi. Anatomijas muzeja darbinieku no paaudzes paaudzē nodotās leģendas nonākušas arī Zīmējuma teātra radošās komandas ausīs un pārtapušas nāvīgi interesantā izrādē pieaugušajiem.
Protams, kā jau ar leģendām mēdz būt, – izrāde ir reālu faktu, absolūtu fantāziju un interpretāciju kokteilis.
Bet, kā teicis Marks Tvens, – nekad neļauj patiesībai stāties ceļā labam stāstam!
Izrādes radošā komanda:
Režisors un improvizators Varis Klausītājs
Sitaminstrumentālists Jēkabs Rēders
Dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs
Scenogrāfe Pamela Butāne
Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
force majeure
Zīmējumu improvizācijas vakars ar Vari Klausītāju “Force Majeure”
Pirmizrāde 10.10.2018 kinogalerijā K-Suns
Improvizācija var būt latviski.
Vienā daļā 50 min.
Auditorijas vecums nav ierobežots.
Izrādē piedalās:
Improvizators Varis Klausītājs,
Sitaminstrumentālists Jēkabs Rēders.
Izrādes laikā ar projekciju uz kino ekrāna tiek zīmēts stāsts pēc skatītāju ieteikumiem.
Uzzīmēt var vairāk nekā spēj iztēloties.
Baltās līnijas ierobežo un atver iztēli.
plus pārsteiguma viesi.
Muzikālā darbnīca
Izrāde-improvizācija, kurā kopā ar auditoriju improvizē trīs dažādu profesiju mākslinieki.
Pirmizrāde notika 2017. gada 26. augustā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” mūzikas festivālā “Vasarnīca”.
Izrāde ir latviešu valodā.
Izrādes ilgums 50 min.
Auditorijas vecums: 4+
Izrādē piedalās:
gleznotāja – Ingrīda Ivane,
mūziķis – Aleksejs Bahirs,
improvizātors – Varis Klausītājs.
Katras izrādes saturs un zīmējums ir unikāls.
Izrāde sākas ar improvizētām mūzikas kompozīcijām, kas raksturo tēlus, kurus skatītāji vēlētos redzēt izrādē.
Arī gleznotāja improvizē, jo skatītāji piedalās varoņu un notikumu veidošanā, tādēļ iepriekš nav zināms, kas būs jāzīmē.
Paralēli ritošajiem notikumiem un improvizētām dziesmām, varbūt pat dejām, uz skatuves sienas top liels zīmējums.
Izrādes beigās skatītājiem ir iespēja pašiem izmēģināt roku arī zīmēšanā un papildināt lielo attēlu.
Režisors un idejas autors: Varis Klausītājs
Mīlība
Zīmējumu, mūzikas un laikmetīgās dejas izrāde bez teksta
Pirmizrāde: 12.08.2017 alternatīvās kamermūzikas festivālā “Sansusī”, Latvijā.
Ilgums 48 min.
Auditorijas vecums: 10+
Izrādē piedalās:
dejotāja: Agate Bankava
divi kontrabasi: Kristaps Pētersons, Oskars Bokanovs (vai Einārs Everss, Jurijs Gavriluks)
taustiņi: Uģis Krišjānis
Zīmējumu teātra izrāde “Mīlība” ir režisora Vara Klausītāja, komponista Kristapa Pētersona un scenogrāfes Hiroko Ošimas (Japāna) veidota zīmējumu un dejas kamerizrāde bērniem un ģimenēm. Priekšnesums ir bez vārdiem. Iztēle balstās zīmējumos, kustībās un mūzikā. Izrādē uz skatuves ir horeogrāfe Agate Bankava un divi mūziķi ar simfoniskā orķestra lielākajiem stīgu instrumentiem – kontrabasiem.
Līdzīgi kā izrādēm “7 pasakās par Ņukucīti” un “Dzejtaurenis” (Spēlmaņu nakts 2012 laureāte) iedvesma smelta Aivara Neibarta daiļradē, šoreiz tas ir dzejolis “Mīlība”, kas iedvesmojis izrādes tapšanu. Tajā tieši mazās lietas atklāj cilvēka dzīves svarīgākās un skaistākās nianses un aicina mazajās lietās redzēt visu pasauli. Neibarta literāros darbus bērniem, dzejnieka vārdiem “īsļaužiem”, caurstrāvo asprātīgs dzīvesprieks, zinātkāre un labsirdība. Šīs ir tās vērtības un prasmes, kas jāapgūst un jāatcerās ikvienam cilvēkam – īsam un garam, augošam vai jau lielam. Un tieši laikmetīgā teātrī – kas ir zinātkārs dažādās disciplīnās un atvērts ikvienam zinātkārajam – to var paveikt vislabāk.
Izrāde ir bez teksta un baudāma tiem, kas mīl mūziku, laikmetīgo deju un zīmēšanu.
Andris Dzenītis: “Tieši Kristapa Pētersona radītā, viņam tik raksturīgi mistiskā un tembrāli specifiskā skaņu valoda ir vislielākā šīs izrādes vērtība …” (Par festivālu “Sansusī”, Delfi)
Izrāde “Mīlība” top par Latvijas kultūrvidi bagātinošu, augstvērtīgu, profesionālu iestudējumu – izrādi bērniem un ģimenēm ar lieliskiem mūsdienu māksliniekiem, mūziķiem, dejotājiem.
Režisors: Varis Klausītājs
Komponists: Kristaps Pētersons
Scenogrāfe: Hiroko Ošima (Japāna)
Horeogrāfe: Agate Bankava
Izrādes tapšanu atbalstīja:
Valsts Kultūrkapitāla fonds Latvija 100 projekta “Skolas soma” ietvaros,
Rīgas Dome,
Dejas un personības kultūras centrs I-DEJAS MĀJA,
SIA Colour Line ar STO krāsām.
Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga
Zīmējumu izrāde „Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”
Pirmizrāde 2017. gada 28. jūnijā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Izrādē teicēja teksts ir latviski.
Izrāde ilgst 80 min.
Auditorijas vecums nav ierobežots.
Izrādē piedalās:
teicējs – Ivars Kļavinskis,
deju kompānijas “Ārā” dejotāji – Eva Kronberga un Jānis Putniņš,
gleznotāja – Ingrīda Ivane,
senās mūzikas vokālā grupa „Ars Antiqua Riga”;
kontrtenors – Normunds Ķirsis,
tenori – Aigars Reinis, Juris Jēkabsons,
baritons – Uģis Meņģelis,
bass Pēteris Vaickovskis,
un instrumentālā grupa;
Vitaly Shestakov (baroka vijole),
Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole),
Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas),
Lenards Gotlubs (lauta),
Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba),
Raimonds Mēlderis (vijole),
Mārtiņs Miļevskis (perkusijas).
Režisors: Varis Klausītājs,
Muzikālais vadītājs: Pēteris Vaickovskis,
Scenogrāfe Austra Hauks,
Gleznotājas Ingrīda Ivane un Paula Zariņa-Zēmane.
Lai atzīmētu Reformācijas 500 gadu jubileju, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”. Tas ir Eiropas pirmās viduslaiku garīgās lugas “Parabola par pazudušo dēlu” iestudējums, ko Reformācijas ideju iespaidā Rīgā 1527. gadā sarakstījis Burkards Valdiss.
Radītā izrāde ir kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem.
Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais vēstījums tiek pasniegts laikmetīgā valodā. Uzvedumā viduslaiku muzikālais un tekstuālais vēstījums ir papildināts ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni, radot iespēju savilkt paralēles ar dzīvi viduslaikos, ietverot tajā tā laika svarīgākās atziņas un pamācības, kā arī atainojot, cik un kādā veidā vēsturiskās atziņas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.
2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā.
Rīga bija viens no pirmajiem centriem, kur pieņēma un aktualizēja Lutera idejas ārpus Vācijas. Lai arī ģeogrāfiski tam laikam tālu, Lutera idejas drīz vien iemiesojās Livonijas garīdznieku, filozofu un iedzīvotāju prātos.
Dramaturģiskais materiāls
Burkards Valdiss (1490 – 1557) ir Reformācijas laika garīdznieks, politiķis, dzejnieks, mūziķis un arī alvas lējējs. Valdiss dzimis Vācijā un ierodas Rīgā kā franciskāņu mūks 1922. gadā. Viņš uzsāk darbu pie Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes, un, viņa sūtīts, dodas uz Romu. Aptuveni 30 gadus vecais garīdznieks, filozofs un vēlāk dramaturgs Rīgā atgriežas Svētbilžu grautiņu laikā 1524. gadā. Divu gadu garajā ceļā Valdiss iepazinās ar valdošo noskaņojumu Eiropā un pievērsies Lutera idejām. Dažus gadus vēlāk viņš saraksta meteņu spēli “Parabola par pazudušo dēlu”, kas ir viduslejasvācu rakstniecības virsotne un ieņem vācu literatūrā stūrakmens vietu. 1541.gadā Valdiss atgriežas Vācijā, sāk Vitenbergā studēt, lai kļūtu par luterāņu mācītāju. Līdz savai nāvei – 1557.gadam – viņš svētīgi darbojās draudzē Hesenē.
Luga jeb dziesmu spēle “Parabola par pazudušo dēlu” sarakstīta 1527. gadā un pirmo reizi uzvesta Rīgā laukumā pie Sv. Pētera baznīcas. Lugas mērķis bija deklarēt Reformācijas galvenās idejas, ko autors izvēlējās vēstīt caur Jaunās Derības līdzību par pazudušo dēlu. Izrādes pamatā esošais teksts nav interesants tikai no filozofiskā vai reliģiskā aspekta, tas simbolizē arī dramaturģijas atdzimšanu Eiropā. Viduslaikos, kristietības pārraudzībā, dramaturģijas žanrs bija pagaisis – sengrieķu dramaturgu uzsāktais darbs bija apstājies. Burkarda Valdisa darbs tiek uzskatīts par pirmo un arī visnozīmīgāko viduslaiku garīgo lugu. Iestudējumā Burkarda Valdisa tam laikam novatoriskais, dzīvīgais un spēcīgais teksts papildināts ar autora dzīves stāsta atainojumu.
Burkarda Valdisa lugā Evaņģēlijā paustā līdzība par Pazudušo dēlu noris viduslaiku Rīgā. Pazudušais dēls iemieso ne tikai grēcinieka pārvērtību, bet ir arī simbols baznīcas transformācijai. Vēsture ir pierādījusi, ka sabiedrības attīstība notiek, pateicoties jaunu ideju pieņemšanai, nebaidoties pārmaiņu priekšā. Piecus gadsimtus seni notikumi joprojām spēj dot atbildi uz šodien interesējošiem jautājumiem, kas būtībā palikuši nemainīgi – par dzīves jēgu, ticību, pārbaudījumiem, atdzimšanu.
Iestudējums
Gleznotājas Ingrīdas Ivanes radītais lielizmēra gleznojums, kas izrādes laikā pamazām celsies augšā, vēstīs Pazudušā dēla tā brīža objektīvo skatījumu un emociju krāsu attēlojumu. Burkarda Valdisa, kā arī paša Pazudušā dēla balsi iemiesos Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis. Savukārt, lugas un Burkarda Valdisa dzīvesstāsta sižetus atainos dejotāji no deju kompānijas “Ārā” Eva Kronberga un Jānis Putniņš, palīdzot skatītājiem caur laikmetīgās dejas izteiksmi iejusties galvenā varoņa tēlā. 16. gs. mūzikas kompozīcijas, tostarp, paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi skanēs „Ars Antiqua Riga” un instrumentālās grupas izpildījumā, muzikālā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā.
Izrādes norisi atbalsta Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Skaistākā lieta pasaulē
Zīmējumu izrāde – improvizācija.
Pirmizrāde bija 2016. gada 4. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā.
Izrāde ir latviski.
Izrādes ilgums 45 min.
Auditorijas vecums: 3+
Izrādē piedalās:
gleznotāja – Ingrīda Ivane,
mūziķis – Aleksejs Bahirs un
teicējs – Varis Klausītājs.
Adventes un Jaunā gada laika zīmējumu izrāde – apsveikuma kartiņas zīmēšana.
Rotaļīgā skaistākās lietas meklēšanā, ar skatītāju iesaistīšanu dzejolī, dziesmā un kustībā,
mēs uzzinām to, ka katram var būt sava skaistākā lieta.
Izrādes beigās skatītājiem ir iespēja ar krītiņiem pabeigt milzīgo apsveikuma kartiņu.
Neparasti ir tas, ka var zīmēt uz organiskā stikla, kas ir scenogrāfijā un uzzīmētais ir it kā gaisā.
Režisors un idejas autors: Varis Klausītājs
Dāsnumātika
Zīmējumu opera “Dāsnumātika”.
Pirmizrāde notika 2014.gada 9. decembrī.
Izrāde ir latviski.
Ilgst 55 min..
Muzikāla zīmējumu izrāde visai ģimenei.
Izrādē piedalās:
Rīgas Doma meiteņu kora “Tiara” ansamblis,
aktieri: Marta Grase un Klāvs Mellis,
dziedātājs: Jānis Kurševs vai Gustavs Melbārdis,
Rīgas Doma kora skolas Džeza nodaļas mūzīķu grupa.
Izrādē tiek daudz zīmēts uz tāfeles.
Stāsta “Ziemassvētku dziesma”, ko sarakstījis Č. Dikens, darbība ir pārcelta un norisinās skolas klasē. Skolotāja iepazīstina ar mācību priekšmetu Dāsmumātiku, kurā jāapgūst spēja palīdzēt cilvēkiem kļūt devīgiem un līdzjūtīgiem.
„Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei.
Izrādes mērķis un uzdevums ir katru gadu papildināt Ziemassvētku kultūras programmu ar šo izrādi. Plānojam to spēlēt svētku iepirkšanās un dāvināšanas laikā, papildinot kristīgo tradīciju – svētku dievkalpojumus – ar teātra izrādi par labestību un dzīves jēgu.
Režisors: Varis Klausītājs,
Komponists: Kaspars Zemītis,
Dzejniece: Anna Auziņa,
Dramaturģe: Rasa Bugavičute-Pēce,
Horeogrāfe: Agnese Bordjukova,
Scenogrāfs: Rūdolfs Baltiņš,
Tērpu māksliniece: Gerda Zandersone,
Rīgas Doma meiteņu kora “Tiara” vadītāja: Aira Birziņa.
Lūdzu
Zīmējumu izrāde–improvizācija.
Pirmizrāde notika 2011. gada 13. februārī.
Izrāde latviešu valodā.
Ilgst 45 min.
Auditorijas vecums nav ierobežots.
Izrādē piedalās:
režisors, improvizātors – Varis Klausītājs,
mūziķis, improvizātors – izrādes īpašais viesis un
skatītāji 🙂
Ar datora “starpniecību” uz ekrāna zīmē varoņus, lietas, attēlo notikumus. Stāsts ir tikai stāsts līdz brīdim, kad to ierauga, bet ieraudzīt to palīdz parasts zīmējums.
Šī improvizācijas teātra forma paredz tiešu skatītāju iesaistīšanos izrādes tapšanas procesā.
Runā, ka katrs var uzrakstīt vismaz vienu stāstu, nodejot vienu deju, noskaitīt vienu dzejoli un uzzīmēt vienu zīmējumu.
Lieliski un neparasti pavadīts laiks.
Zīmējumos ievelk un stāstus rada teātra improvizators Varis Klausītājs
Idejas autors: Varis Klausītājs
7 pasakas par Ņukucīti
Zīmējumu izrāde bērniem.
Pirmizrāde 2009. gada 5. decembrī Rīgas Mākslas telpā.
Izrāde latviešu valodā.
Ilgums 45 min.
Auditorijas vecums: 3+
Izrādē piedalās:
gleznotāja – Anda Lāce,
lakmetīgās dejas solo – Agnese Bordjukova,
kokles improvizācijas – Laima Jansone,
teicējs – Varis Klausītājs.
Izrāde tiek zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās.
Katra iepriekšējā pasaka ievijas ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā.
Papīrs tiek apzīmēts locīts plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepilda visu skatuvi.
Izrādē izmantotas dzejnieka Aivara Neibarta pasakas.
Zīmēšana ir darbība ne tikai jau uzzīmēts zīmējums.
Izrādē zīmēšanai ir vadošā loma, tā ir gleznotājai Andai Lācei,
to papildina laikmetīgās dejas fragmenti, solo Agnese Bordjukova
un teicējs Varis Klausītājs, kurš pauž notikumus ar Ņukucīti.
Izrādes izpildītāji ir arī izrādes autori.
Režisors: Varis Klausītājs.
Īpašs paldies tērpu radītājai Ievai Veitai.
Vilks
Zīmējumu un objektu izrāde bērniem.
Pirmizrāde bija 2008 gada 5. aprīlī Rīgas Mākslas telpā.
Izrāde ir latviski.
Izrādes ilgst 1 stundu.
Skatītāji ir iesaistītīi rotaļās un izrādes beigās ir iespēja pabeigt zīmējumu uz skatuves sienas.
Izrādē piedalās:
gleznotāja – Anda Lāce vai Ingrīda Ivane,
aktieri:
Marta Grase vai Elīna Avotiņa,
Kārlis Krūmiņš vai Mārtiņš Gailis (kokle),
Varis Klausītājs (blokflauta)
– Vai zināt, kurš ir vilks?
– Es esmu vilks, jo es tikko vilku lielu svītru.
– Es esmu vilks, jo es tikko vilku garu skaņu.
– Es esmu vilks! Jo es vilku vilku!
Izrāde sākas ar baltu un tīru telpu. Pēkšņi tajā sāk rotaļāties gleznotāja, mūziķis, aktrise un režisors. Mazo skatītāju acu priekšā viņi spēlējas ar valodu un vārdiem, tautasdziesmām, mūziku, mīklām un brīnišķīgiem zīmējumiem, izstāstot neskaitāmus stāstus par vilku pelēci. Nepilnas stundas laikā baltās sienas ir klātas krāsainām gleznām, kas, šķiet, saplūst un kustas gluži kā multfilmā, telpu ir piepildījusi mūzika un dažādi dzīvnieki, bet bērni tiek aicināti uz skatuves zīmēt un spēlēties kopā ar aktieriem.
Izrāde tiem, kas nebaidās no vilka!
Scenogrāfija: Anda Lāce
Režija: Varis Klausītājs
Atzinības:
Starptautiskā teātra festivāla HOMO ALIBI ’08 programā:
ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS! Izrādes zīmējums var palikt uz jūsu sienas!