Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga

pazud-dels-bp-banneris-05-spogulis.jpg

Lai atzīmētu Reformācijas 500 gadu jubileju, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”. Tas ir Eiropas pirmās viduslaiku garīgās lugas “Parabola par pazudušo dēlu” iestudējums, ko Reformācijas ideju iespaidā Rīgā 1527. gadā sarakstījis Burkards Valdiss.
Radītā izrāde ir kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem.

IMG_3320

Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais vēstījums tiek pasniegts laikmetīgā valodā. Uzvedumā viduslaiku muzikālais un tekstuālais vēstījums ir papildināts ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni, radot iespēju savilkt paralēles ar dzīvi viduslaikos, ietverot tajā tā laika svarīgākās atziņas un pamācības, kā arī atainojot, cik un kādā veidā vēsturiskās atziņas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.
Uzvedums top sadarbībā ar senās mūzikas ansambli “Ars Antiqua Riga” un muzikālo vadītāju Pēteri Vaickovski, laikmetīgās dejas dejotājiem no deju kompānijas “Ārā” un gleznotāju Ingrīdu Ivani. Gala rezultāts nozīmīgs ne tikai Latvijas teātra jomā, bet arī akadēmiskās mūzikas, dejas, scenogrāfijas un glezniecības kontekstā.
Izrādes pirmizrāde notiks šā gada 28. jūnijā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Pēc tam to plānots izrādīt arī Latvijas dievnamos reģionos. 

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā.

IMG_3383

Rīga bija viens no pirmajiem centriem, kur pieņēma un aktualizēja Lutera idejas ārpus Vācijas. Lai arī ģeogrāfiski tam laikam tālu, Lutera idejas drīz vien iemiesojās Livonijas garīdznieku, filozofu un iedzīvotāju prātos.

Dramaturģiskais materiāls

Burkards Valdiss  (1490 – 1557) ir Reformācijas laika garīdznieks, politiķis, dzejnieks, mūziķis un arī alvas lējējs. Valdiss dzimis Vācijā un ierodas Rīgā kā franciskāņu mūks 1922. gadā. Viņš uzsāk darbu pie Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes, un, viņa sūtīts, dodas uz Romu. Aptuveni 30 gadus vecais garīdznieks, filozofs un vēlāk dramaturgs Rīgā atgriežas Svētbilžu grautiņu laikā 1524. gadā. Divu gadu garajā ceļā Valdiss iepazinās ar valdošo noskaņojumu Eiropā un pievērsies Lutera idejām. Dažus gadus vēlāk viņš saraksta meteņu spēli “Parabola par pazudušo dēlu”, kas ir viduslejasvācu rakstniecības virsotne un ieņem vācu literatūrā stūrakmens vietu. 1541.gadā Valdiss atgriežas Vācijā, sāk Vitenbergā studēt, lai kļūtu par luterāņu mācītāju. Līdz savai nāvei – 1557.gadam – viņš svētīgi darbojās draudzē Hesenē.

IMG_3466

Luga jeb dziesmu spēle “Parabola par pazudušo dēlu” sarakstīta 1527. gadā un pirmo reizi uzvesta Rīgā laukumā pie Sv. Pētera baznīcas. Lugas mērķis bija deklarēt Reformācijas galvenās idejas, ko autors izvēlējās vēstīt caur Jaunās Derības līdzību par pazudušo dēlu. Izrādes pamatā esošais teksts nav interesants tikai no filozofiskā vai reliģiskā aspekta, tas simbolizē arī dramaturģijas atdzimšanu Eiropā. Viduslaikos, kristietības pārraudzībā, dramaturģijas žanrs bija pagaisis – sengrieķu dramaturgu uzsāktais darbs bija apstājies. Burkarda Valdisa darbs tiek uzskatīts par pirmo un arī visnozīmīgāko viduslaiku garīgo lugu. Iestudējumā Burkarda Valdisa tam laikam novatoriskais, dzīvīgais un spēcīgais teksts papildināts ar autora dzīves stāsta atainojumu.  

Burkarda Valdisa lugā Evaņģēlijā paustā līdzība par Pazudušo dēlu noris viduslaiku Rīgā. Pazudušais dēls iemieso ne tikai grēcinieka pārvērtību, bet ir arī simbols baznīcas transformācijai. Vēsture ir pierādījusi, ka sabiedrības attīstība notiek, pateicoties jaunu ideju pieņemšanai, nebaidoties pārmaiņu priekšā. Piecus gadsimtus seni notikumi joprojām spēj dot atbildi uz šodien interesējošiem jautājumiem, kas būtībā palikuši nemainīgi – par dzīves jēgu, ticību, pārbaudījumiem, atdzimšanu.

IMG_3359

Iestudējums

Radītā izrāde ir kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem.

Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais stāsts tiek vēstīts laikmetīgā valodā, viduslaiku muzikālo un tekstuālo vēstījumu papildinot ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni. Režisors Varis Klausītājs uzsver, ka iestudējums rada iespēju vilkt paralēles ar Evaņģēlija līdzību un dzīvi viduslaikos, ietverot tā laika svarīgākās atziņas, kā arī mudina domāt, cik un kādā veidā vēsturiskās idejas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.

Gleznotājas Ingrīdas Ivanes radītais lielizmēra gleznojums, kas izrādes laikā pamazām celsies augšā, vēstīs Pazudušā dēla tā brīža objektīvo skatījumu un emociju krāsu attēlojumu. Burkarda Valdisa, kā arī paša Pazudušā dēla balsi iemiesos Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis. Savukārt, lugas un Burkarda Valdisa dzīvesstāsta sižetus atainos dejotāji no deju kompānijas “Ārā” Eva Kronberga un Jānis Putniņš, palīdzot skatītājiem caur laikmetīgās dejas izteiksmi iejusties galvenā varoņa tēlā. 16. gs. mūzikas kompozīcijas, tostarp, paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi skanēs „Ars Antiqua Riga” un instrumentālās grupas izpildījumā, muzikālā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā.   

Mākslinieciskā grupa:

Iestudējumu „Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga” veidojuši režisors Varis Klausītājs, muzikālais vadītājs Pēteris Vaickovskis, scenogrāfe Austra Hauks, gleznotājas Ingrīda Ivane un Paula Zariņa-Zēmane, aktieris Ivars Kļavinskis, laikmetīgās dejas dejotāji Eva Kronberga un Jānis Putniņš, senās mūzikas vokālās grupas „Ars Antiqua Riga” pārstāvji – kontrtenors Normunds Ķirsis, tenori Aigars Reinis, Juris Jēkabsons, baritons Uģis Meņģelis, bass Pēteris Vaickovskis, kā arī izcili instrumentālās grupas mūziķi Vitaly Shestakov (baroka vijole), Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas), Lenards Gotlubs (lauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba), Raimonds Mēlderis (vijole), Mārtiņs Miļevskis (perkusijas).

Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs vai internetā, kā arī dievnamā pirms izrādes.

Izrādes norisi atbalsta Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

BIĻETES ŠEIT

Pazud dels plakats 26-14.jpg

Advertisements